SUN O))) koncerts, kurš notika Sv. Pestītāja Anglikāņu draudzes baznīcā 22. maijā Skaņu Meža ietvaros, ir viens no interesantākajiem koncertiem, ko esmu apmeklējusi. Baznīcas vide un atmosfēra, ko tā rada jau vien ir apbrīnas vērta. Šādas smagās mūzikas žanra grupas uzstāšanās šādā vidē ir attaisnojusies pilnībā, jo tās minimālisms skaņā un sektantiskam rituālam līdzīgā uzstāšanās mūku talāros veidoja mistisku un dīvainu koncertatmosfēru.
SUN O))) spēlēja drūmu un meditatīvu skaņu savirknējumu nepārtauktā skaņdarbā, kas kopumā visus ieveda tādā kā transā un meditācijā. Skaņdarbs veidoja savus kāpumus un kritumus dažādās zemo skaņu tonalitātēs, kas brīžiem monotoni atkārtojās, brīžiem veidoja savādus salikumus. Grupa spēlē izmantojot elektriskās ģitāras un skaņas pastiprinātājus (iespējams, ka vēl kaut ko, tikai to neizdevās saskatīt). Skaņdarbs tika atskaņots ļoti skaļi, tik skaļi, ka bez ausu aizbāžņiem neiztikt, kurus visiem par prieku pirms koncerta dalīja par brīvu. Kopumā šajā koncertā klausītāji tika ievesti kādā drūmā, metāliskā un mistiskā skaņu pasaulē, kam pievienojot vēl šova elementus ar dūmiem un gaismām, radīja iespaidu par elles priekškambari, kaut patiesībā viss notika baznīcā. Koncerts beidzās pēkšņi iestājoties klusumam, kas bija tik negaidīti, ka pārsteidza mani un šis pēkšņais klusums patiesībā bija vissāpīgākais no visām skaņām, kas bija dzirdamas… Man šis koncerts vairāk asociējās ar iekšējo meditāciju, kur drūmais spēj atklāt skaisto un cēlo. Sagaidīju tieši to, ko cerēju un jutos ļoti labi izejot no šī skaņu meža.
Amerikāņu kulta grupa SUN O))) tiek ierindota metālmūzikas žanrā, taču tās unikalitāte slēpjas tajā, ka šīs grupas mūzikai piemīt ļoti drūma, lēna un zema skaņa. Grupa atklāja savu Eiropas koncerttūri un atzīmēja savai desmitajai jubilejai veltītā albuma Monoliths & Dimensions iznākšanu, ar vienīgo koncertu Ziemeļeiropā.
SUN O))) mājas lapa: http://www.ideologic.org/index2.html