Mēs dzīvē nonākam pie pārmaiņām. Reizēm mēs spējam tās paredzēt iepriekš un aptuveni jau izdomāt rīcības plānu, reizēm atkal tās pienāk ļoti negaidīti un jūtamies par to ļoti pārsteigti. Ārsta un psihologa Spensera Džonsona uzrakstītais stāsts “Kurš pievācis manu Sieru?” ir tieši par šādām pārmaiņām. Uzrakstīts ļoti viegli saprotamā valodā, ar nesarežģītiem salīdzinājumiem un tēliem. Uzlūkojot grāmatu mani tā sasmīdināja – kārtējā burvju grāmatiņa, no sērijas “Kā kļūt bagātam piecās minūtēs?”, tomēr, ja jau tā atceļoja līdz manam redzes lokam brīdī, kad pašai dzīvē ir pārmaiņas, es tomēr pievērsu tai uzmanību. Ievadā ļoti cildinoši stāti par to, ka šis stāsts ir palīdzējis ļoti daudziem cilvēkiem atpazīt problēmas un pārmaiņas, atpazīt sevi esošajā situācijā un pieņemt lēmumu rīkoties. Jutos vēl vairāk ieintriģēta, kad uzzināju, ka šo stāstu parasti lasītājs vairs neaizmirst un to atceroties ikreiz, kad nonāk jaunā sarežģītā situācijā. Tā kā stāsts tiešām ir ļoti viegli lasāms un nav garš, tad arī to ņēmu un izlasīju.
Izlasot sapratu, ka autors ir vēlējies pēc iespējas vienkāršot problēmu, lai kāda tā būtu, jo šajā jautājumā Siera vietā mēs varam ielikt jebko citu, kas mums pašiem šķiet, ka ir “pievākts”. Grāmatā viņš vairāk izceļ uzņēmumu krīzi un darbinieku problēmas pielāgoties jaunajiem apstākļiem, jo autors šo stāstu ir testējis šai vidē, taču tai pašā laikā atzīst, ka šī grāmata var palīdzēt arī citās dzīves problēmās.
Tagad arī es pāris dienas domāju par šo stāstu, kaut gan sākumā likās, ka neko tik ļoti jaunu jau tajā nepasaka. Atceros šo stāstu un tā varoņus ar smīnu sejā, domāju, kas tad es esmu šodien un kas tad īsti ir mans pievāktais Siers? Kā lai noformulē jautājumu, lai saprastu, kas ir man pazudis dzīvē un pēc kā man jādodas iekšā labirintā, lai to atrastu? Kā lai Siera bojāšanās būtu sajūtama jau ātrāk, līdz ar to rīcība, kas tai sekotu, būtu ātrāka un ļaunums mazāks no tā, ka neseko rīcība? Kā lai precīzāk atpazīst šo situāciju un uzdod pareizo jautājumu? Autors vēlas, lai pārmaiņas būtu pēc iespējas pozitīvākas, saglabājot iespēju pēc iespējas paturēt to, kas tev ir. Piemēram, pārmaiņas darbā varētu būt kā izaicinājums visai darba komandai uz jauniem risinājumiem un attīstības iespējām, pārmaiņas ģimenē ir iespēja visiem pieņemt jaunu dzīves modeli vai attiecību principu, pārmaiņas karjerā ar iespēju apgūt jaunu un paplašināt savu redzes loku. Spēja atpazīt savu un sev tuvāko rīcību sarežģītās situācijās pēc autora noteiktiem 4 rīcības modeļiem var palīdzēt veiksmīgāk tikt pāri krīzei un pārmaiņām dzīvē, līdz beigās visi ir ieguvēji!
Pati par sevi pasmejos, jo stāstiņš tiešām šķiet tik ļoti naivs un vienkāršs, bet jādomā vēl ilgi. Laikam jau efekts tomēr ir panākts :)
Autora Dr. Spensera Džonsona grāmata “Kurš pievācis manu Sieru? Pārsteidzošs paņēmiens, kā tikt galā ar pārmaiņām dzīvē.” iznākusi apgādā Zvaigzne ABC , 2000.g.