DreamSpace

SUN O))) koncerts, kurš notika Sv. Pestītāja Anglikāņu draudzes baznīcā  22. maijā Skaņu Meža ietvaros, ir viens no interesantākajiem koncertiem, ko esmu apmeklējusi. Baznīcas vide un atmosfēra, ko tā rada jau vien ir apbrīnas vērta. Šādas smagās mūzikas  žanra grupas uzstāšanās šādā vidē ir attaisnojusies pilnībā, jo tās minimālisms skaņā un sektantiskam rituālam līdzīgā uzstāšanās mūku  talāros veidoja mistisku un dīvainu koncertatmosfēru.

SUN O))) spēlēja drūmu un meditatīvu skaņu  savirknējumu nepārtauktā skaņdarbā, kas kopumā visus ieveda tādā kā transā un meditācijā. Skaņdarbs veidoja savus kāpumus un kritumus dažādās zemo skaņu tonalitātēs, kas brīžiem monotoni atkārtojās, brīžiem veidoja savādus salikumus.  Grupa spēlē izmantojot elektriskās ģitāras un skaņas pastiprinātājus (iespējams, ka vēl kaut ko, tikai to neizdevās saskatīt). Skaņdarbs tika atskaņots ļoti skaļi, tik skaļi, ka bez ausu aizbāžņiem neiztikt, kurus visiem par prieku pirms koncerta dalīja par brīvu. Kopumā šajā koncertā klausītāji tika ievesti kādā drūmā, metāliskā un mistiskā skaņu pasaulē, kam pievienojot vēl šova elementus ar dūmiem un gaismām, radīja iespaidu par elles priekškambari, kaut patiesībā viss notika baznīcā. Koncerts beidzās pēkšņi iestājoties klusumam, kas bija tik negaidīti, ka pārsteidza mani un šis pēkšņais klusums  patiesībā bija vissāpīgākais no visām skaņām, kas bija dzirdamas… Man šis koncerts vairāk asociējās ar iekšējo meditāciju, kur drūmais spēj atklāt skaisto un cēlo. Sagaidīju tieši to, ko cerēju un jutos ļoti labi izejot no šī skaņu meža.

Amerikāņu kulta grupa SUN O)))  tiek ierindota metālmūzikas žanrā, taču tās unikalitāte slēpjas tajā, ka šīs grupas mūzikai piemīt ļoti drūma, lēna un zema skaņa. Grupa atklāja savu Eiropas koncerttūri un atzīmēja savai desmitajai jubilejai veltītā albuma Monoliths & Dimensions iznākšanu, ar vienīgo koncertu Ziemeļeiropā.

SUN O))) mājas lapa: http://www.ideologic.org/index2.html

Vakar biju uz Imanta Dakša koncertu tā dēvētajā sociālajā klubā/ bārā  Space Dog. Tā kā sen nebija iznācis aiziet uz Imanta koncertu, tad nolēmu beidzot izmantot izdevību. Vakardiena bija tieši atbilstoša šādam pasākumam – pelēka, vēsa un nedaudz drūma, līdz ar to bija vēlme vakaru pavadīt omulīgā koncerta atmosfērā, ko parasti esmu piedzīvojusi Imanta koncertos. Pasākumam bija jāsākas deviņos, tad nu laicīgi arī aizgāju.

Tā kā līdz šim nebiju bijusi Space Dogā, kā arī nebija nekāda priekšstata par šo vietu, tikai tik, cik ieskatoties mājas lapā, tad bija šādi tādi pārsteigumi. Koncerts nekādos deviņos nesākās, bija jāgaida vēl divas stundas. Pa to laiku paspēju novērtēt kulba interjeru, apkalpošanu, cilvēkus, mūziku un atmosfēru. Klubs pats par sevi ir tāds diezgan garlaicīgs interjera ziņā – sienas ir sakrāsotas dažādās krāsās (dzeltens, oranžs, sarkans, zils, melns, pelēks u.c.), ir trīs zāles – viena ar bāra leti, otra koncerta un deju zāle, trešā smēķētāju. Visās zālēs ir galdiņi, citur arī ar dīvāniem un mīkstajiem krēsliem. Visumā pirmais iespaids – tāda ne visai omulīga vietiņa, kur īsti nav kur acis piesiet. Viss tāds nobružāts un paplucis, arī galdi ne visai tīri. Es apsēdos koncertzālē kurā diemžēl skatu sadala lielas kolonnas, tādēļ redzamība nav visiem galdiņiem laba, bet kaut kā atradu vietu, kur bija iespēja redzēt mākslinieku. Interjeru atsvaidzina tikai ilustrācijas uz galdiem un pie sienām par kosmiskā suņa tēmu. Savukārt mūzika bija par skaļu, lai sarunātos, bet kādu laiku  laba.  Kad atnāca dīdžejs, tā kļuva vēl skaļāka, kad sarunājoties jau bija bezmaz jāklaigā. Daudzi gaidīja tieši Imanta  koncertu, bet iesildošā mūzika nebija atbilstoša klausītāju gaumei un koncerta noskaņai, jo pārsvarā dejojama – salsa un tādi jautri gabali, kas pie beigām jau sāka nogurdināt ar savu skaļumu. Neviens tā arī nodejoja, bet pie galdiņiem laiski un garlaikoti  gaidīja koncertu. Manuprāt, dīdžejs nebija notrāpījis uz īsto klausītāju noskaņojumu. Apkalpošana ļoti draudzīga, tas man patika. Izvēlējos lieldienu  tēju – tā bija garšīga.

Koncerts bija lielisks. Imants bija (vairāk…)